SHUSHOGI

Kopsavilkums No Sk. Eihei Dogena “Shobogenzo”

Sarakstīts 1231.-1253. g.

 

KĀDA ĪSTI IR PRAKSES UN AGPGAISMĪBAS NOZĪME?

 

IEVADS (Prakses iemesls)

 

Vissvarīgākais jautājums visiem Budistiem ir, kā izprast dzimšanu un nāvi pilnībā, jo tad, ja iespēsi atrast Budu dzimšanā un nāvē, tie abi pazūd. Viss, kas jādara, ir saprast, ka dzimšana un nāve kā tādas, nav nekas no kā jāizvairās, un tie pārstās eksistēt. Ja tu spēsi saprast, ka dzimšana un nāve ir pati Nirvāna, nebūs vajadzības no tiem izvairīties, un tu sapratīsi arī, ka nav tādas lietas kā Nirvāna, ko meklēt. Izpratne par iepriekš minēto pārrauj tās ķēdes, kas mūs piesien pie dzimšanas un nāves. Tamdēļ šī problēma, kas ir viss svarīgākā visā Budismā, jāizprot pilnībā.

 

Ir ļoti grūti piedzimt kā cilvēkam, un tikpat grūti - atrast Budismu. Tomēr uzkrātas karmas dēļ mēs esam saņēmuši cilvēka ķermeni kā izcilu dāvanu un spējam dzirdēt Budas Patiesības. Tās dod mums vislielāko iespēju pilnvērtīgai dzīvei dzimšanas un nāves robežas. Būtu neprātīgi izniekot šādu iespēju un pakļaut savu dzīvi nepastāvībai, ticības un apņēmības trūkuma dēļ.

 

Nepastāvībā trūkst uzticamu atbalstu. Uz kādām nezālēm ceļmalā kritīs mūsu dzīvības rasa? Šajā pašā brīdī šis ķermenis nepieder man. Dzīve, ko kontrolē laiks, neapstājās ne uz mirkli. Jaunība pazūd uz visiem laikiem, kad tā ir pagājusi. Nav iespējams atgriezt pagātni, kad pēkšņi sastopamies aci pret aci ar nepastāvību, un nav iespējams meklēt palīdzību no karaļiem, valstsvīriem, radiniekiem, kalpiem, dzīvesbiedriem un bērniem, nemaz nerunājot par bagātību un dārgumiem. Nāves valstībā jāiet pašam bez nekā cita kā vien ar mūsu pašu labo un slikto karmu.

 

Izvairieties no to cilvēku sabiebrības, kuri ir apmaldījušies un neziņā par karmisko seku patiesību, trim eksistences stāvokļiem un labo un slikto. Ir zināms, ka cēloņu un seku likums nepakļaujas manai personīgajai gribai, jo neizbēgami ļaunums tiks uzvarēts un labais gūs virsroku. Ja tā nebūtu, Budisms nebūtu parādījies un Bodhidharma nekad nebūtu atnācis no rietumiem.

 

Labās un ļaunās karmiskās sekas iedalās trīs daļās: pirmā ir sekas, kas tiek piedzīvotas šajā pasaulē, otrā ir sekas, kas tiek piedzīvotas nākamajā pasaulē, un trešā ir sekas, kas tiek piedzīvotas aiznākamajā pasaulē. Mums šis skaidri jāsaprot. Pretējā gadījumā daudzi pieļaus kļūdas, jo nonāks pie nepareizas saprašanas. Papildus tam, viņu dzīves kļūs ļaunas un viņu ciešanas būs ilgstošas.

 

Nevienam no mums šajā dzīvē nav vairāk kā viens ķermenis, tāpēc patiesi ir traģiski dzīvot ļaunu dzīvi kļūdainu uzskatu dēl. Nav iespējams izvairīties no karmiskām sekām arī tad, ja mēs neuzskatām kādu rīcību kā ļaunu, un domājam, ka tamdēļ slikta karma uz mums neattieksies.

 

BRĪVIBA TIEK IEGŪTA ATZĪSTOT SAVAS PAGĀTNES ĻAUNĀS DARBĪBAS UN IZJŪTOT NOŽĒLU PAR TĀM

 

Budas un senči, no neierobežotās žēlastības, ir plaši atvēruši līdzjūtības vārtus, gan dieviem, gan cilvēkiem, un, lai gan tās karmiskās sekas par ļaunajiem darbiem ir neizbēgamas kādā no trim periodiem, nožēla padara tās vieglāk panesamas, nesot brīvību un nevainīgumu. Tā kā tas tā ir, pilnīgi nožēlosim ļaunos darbus kad stājamies Budas un senču priekšā.

 

Nožēla Buda priekšā nes mums attīrīšanos un glābšanu, patiesu pārliecību un nopietnus centienus. Reiz modināta patiesa pārliecība maina visas būtnes, ne tikai mūs pašus. Tās labvēlīgā ietekme attiecās uz visu, gan dzīvo, gan nedzīvo pasaulē.

 

Šeit ir veids kā veikt pilnīgu nožēlu. Lai visi Budas un senči, kas ir sasnieguši apgaismību, izrāda mums žēlsirdību, atbrīvo mūs no ciešanām, ko esam mantojuši no pagātnes eksistences. Lai viņi vada mūs tā lai mēs varētu dalīties nopelnā kas piepilda Visumu. Jo pagātnē viņi bija tādi, kādi esam mēs tagad, un nākotne mēs būsim tādi, kādi ir viņi.

 

Viss ļaunums ko esmu pastrādājis, ir radies no bezgalīgu alkatību, naidu un maldiem.

Viss ļaunums ir izdarīts ar manu ķermeni, manu runu, un manu prātu. Tagad es no sirds atzīstos visu.

 

Ar šo mūsu pagātnes rīcības atzīšanu un nožēlu par to, mēs atveram ceļu Budām un senčiem lai tie varētu mūs palīdzēt dabiskā veidā. Ņemot to vērā, mēs stāvam taisni Budas klātbūtnē, un atkārtojam iepriekš minēto nožēlu, tādejādi iznīcinot mūsu ļaunprātības saknes

 

PRIEKŠRAKSTUS SAŅEMOT

 

Pēc tam, kad esam atzinuši savus ļaunos darbus un izradījuši nožēlu par tiem, mums nākas rādīt dziļu cieņu pret Trīs Dārgumiem – Budu, Dharmu un Sanghu, jo tie ir pelnījuši mūsu veltījumus un cieņu, neatkarīgi no tā, kādu dzīvi mēs dzīvojam. Budas un senči pārnesa cieņu pret Budu, Dharmu un Sanghu no Indijas uz Ķīnu. Kā tie, kuriem trūkst tikumība un kuri ir nelaimīgi, spēs dzirdēt par šiem Trīs Dārgumiem, un ņemt tajās patvērumu? Nevajadzētu meklēt patvērumu pie kalnu gariem un spokiem, un lūgties vietās kur māca maldīgus ieskatus. Tā vietā, meklē patvērumu Budā, Dharmā un Sanghā, jo tajos var atrast pilnīgu apgaismību, kā arī atbrīvoties no ciešanām.

 

Tīra sirds ir nepieciešama lai ņemt patvērumu Trīs Dārgumos. Jebkurā laikā, gan Budas dzīves laikā, gan pēc Viņa nāves, mums ir, ar noliektām galvām un saliktām rokām, jāatkārto šādi vārdi: “Es ņemu patvērumu Budā, es ņemu patvērumu Dharmā, es ņemu patvērumu Sanghā.” Mēs ņemam patvērumu Budā, jo Viņš ir mūsu patiesais skolotājs; mēs ņemam patvērumu Dharmā, jo tā ir zāles pret visām ciešanām; mēs ņemam patvērumu Sanghā, jo tās locekļi ir guri un līdzjūtīgi. Ja mēs vēlamies sekot Budistu mācībām, mums jāciena Trīs Dārgumi. Šis pamats ir absolūti nepieciešams, pirms mēs saņemam Priekšrakstus.

 

Tas nopelns, kas nāk no Trīs Dārgumiem, nes augļus, kad vien māceklis un Buda ir vienoti. Ik viens, kas piedzīvo šo vienotību, neizbēgami ņems patvērumu Trīs Dārgumos, neatkarīgi no tā, vai tas ir dievs, dēmons vai dzīvnieks. Kad pārējam no vienas eksistences uz citu, iepriekš minētie nopelni palielinās, galu galā novedot mūs pie viss pilnīgāko Apgaismību. Pats Buda apliecināja ka tie nopelni kas nāk no Trīs Dārgumiem ir ārkārtīgi vērtīgi, neticamu dziļumu dēļ. Ir būtiski, ka visi dzīvie radījumi meklē patvērumu tajos.

 

Pēc Trīs Dārgumiem ir jāpieņem Trīs Tīrie, Kopējie Priekšraksti; tie ir:

Pārtraukt ļaunumu,

Dārīt tikai labu,

Darīt labu citiem.

 

Pēc tam ir jāpieņem šādi Desmit Priekšraksti:

1.  Neņem dzīvību

2.  Nezodz

3.  Neiekāro

4.  Nesaki nepatiesību

5.  Nepārdod ilūzijas vīnu

6.  Nerunā pret citiem

7.  Neesi lepns par sevi un nenoniecini citus

8.  Neesi skops, dodot Dharmu vai bagātību

9.  Neesi dusmīgs

10. Nenoniecini Trīs Dārgumus

 

Visi Budas ir saņēmusi un rūpīgi saglabājuši iepriekš minētos Trīs Dārgumus, Trīs Tīros Kolektīvos Priekšrakstus un Desmit Priekšrakstus.

 

Ja jūs no sirds pieņemat šos Priekšrakstus, jūs sasniegsiet augstāko apgaismību, un tā ir neiznīcināmā Budas Būtība, kas tika saprasta, tiek saprasta un tiks saprasts pagātnē, tagadnē un nākotnē. Vai ir iespējams, ka kāds patiesi gudrs cilvēks atteiktos no iespējas sasniegt šādus augstumus? Buda ir skaidri norādījis visām dzīvām būtnēm, ka, ja šie priekšraksti tiek patiesi pieņemti, tiek sasniegta Budas Būtība, un katrs cilvēks, kas to pieņem, kļūst par patieso Budas bērnu.

 

Šajos Priekšrakstos mīt Budas, aptverot visas lietas ar savu nepārspējamo gudrību. Nav atšķirība, tiem kas dzīvo šeit, starp subjektu un objektu. Viss kas ir – zeme, koki, stabi, ķieģeļi, akmeņi – kļūst par Budu, tiklīdz šis patvērums ir pieņemts. No šiem Priekšrakstiem rodas tāds vējš un uguns, ka visi tiek virzīti uz Apgaismību, kad liesmas tiek uzkurinātas ar Budas ietekmi, Tā ir nerīkošanas un nemeklēšanas nopelns, atmoda patiesajai gudrībai.

 

PAMOŠANĀS BODHISATVA PRĀTĀ

 

Kad cilvēks atmodina patieso gudrību, tas nozīmē, ka viņš ir gatavs glābt visas dzīvas būtnes, pirms ir glābis pats sevi. Neneatkarīgi no tā, vai būtne ir laicīgs cilvēks, priesteris, dievs, vai cilvēks, kas bauda prieku vai cieš sāpes, viņam šī vēlme ir jāatmodina pēc iespējas ātrāk. Lai cik pieticīgs cilvēks varētu šķīst, ja šī vēlme ir atmodināta, viņš jau ir visa cilvēces skolotājs. Pat septiņgadīga meitene var būt četru budistu klases skolotāja un patiesas līdzjūtības māte visām dzīvajām būtnēm. Viena no Budisma lielākajām mācībām ir tā uzstāšana uz pilnīgu dzimumu līdztiesību. Lai cik daudz cilvēks varētu klīst sešās pasaulēs un četrās eksistencēs, pat tās kļūst par līdzekli, lai realizētu vēlmi pēc Budas stāvokļa, kad tā ir pamodināta. Lai cik daudz laika mēs līdz šim būtu iztērējuši, vel ir laiks pamodināt šo vēlmi. Lai gan mūsu pašu nopelns Budas stāvokļa sasniegšanai var būt pilnībā nogatavojies, mūsu pienākums ir izmantot visus šos nepelnus, lai apgaismoto visas dzīvas būtnes. Visos laikos ir bijuši tādi kas savu Budas stāvokļa sasniegšanu ir pakļāvuši nepieciešamībai strādāt visu pārējo dzīvo būtņu labā.

 

Četras gudrības – labdarība, maigums, labvēlība un līdzcietība – ir līdzekļi ar kuriem mēs varam palīdzēt citiem, un tie atspoguļo Bodhisattvas centienus.

 

Labdarība ir pretstats alkatībai. Mēs ziedojam, lai gan paši nesaņemam neko. Nav jāuztraucas par to, cik neliela ir dāvana ja vien tas nes patiesus rezultātus, jo pat ja tas ir tikai viens teikums vai dzejoļa rinda no mācības, tas var būt sēkla, kas nes labus augļus gan tagad, gan nākotnē. Tāpat arī ziedojums, kas sastāv no viena santīma vai zāles stiebriņa, var izraisīt labumu, jo mācība pati par sevi ir patiesais dārgums, un patiesais dārgums ir pati mācība. Mēs nedrīkstam sagaidīt atlīdzību, un mums vienmēr viss, kas mums pieder, ir jādalās ar citiem. Ir labdarības akts uzbūvēt prāmi vai tiltu, un visas rūpniecības formas ir labdarība, ja tās nes labumu citiem.

 

Uzlūkot visas būtnes ar līdzjūtības acīm un runāt laipni ar tām, pauž maiguma nozīme. Ja kāds vēlas saprast maigumu, ir jārunā ar citiem, ar tādu domu ka tu mīli visas dzīvās būtnes itin kā tie būtu savi bērni. Slavējot tos, kas izrāda tikumību, un žēlojot tos kas to neizrāda, mūsu ienaidnieki kļūst par mūsu draugiem, un mūsu draudzība ar draugiem kļūst stiprāka. Tas viss notiek maiguma spēku dēļ. Kad cilvēks runa laipni ar citu, viņa seja kļūst gaišāka un viņa sirds sasilst. Ja laipns vārds būs teikts viņa prombūtnē, iespaids būs dziļš. Maigums var radīt revolucionāru ietekmi uz cilvēka prātu.

 

Ja cilvēks izveido gudrus veidus ka palīdzēt būtnēm, neatkarīgi no tā, vai tie atrodas augstā amatā, vai zema stāvoklī, viņš izrāda labestību. Tie, kas glāba bezpalīdzīgo bruņurupuci un slimo zvirbuli, nemeklēja atlīdzību, jo šīs darbības bija pilnīgi labestīgas. Stulbi cilvēki uzskata, ka, palīdzot citiem, viņi kaut ko zaudēs, bet tas ir pilnīgi nepatiesi, jo labestība palīdz visiem, ieskaitot pasu sevi, jo tā ir Visuma Likums

 

Ja cilvēks spēj identificēt sevi ar to, kas nav viņš pats, viņš var saprast patiesā līdzcietības nozīmi. Ņemiet, piemēram, faktu ka Buda parādījās cilvēka pasaulē cilvēka veidā – līdzcietība neizdala sevi no citiem. Ir brīži, kad “es” ir bezgalīga, un brīzi, kad tas attiecās uz citiem. Līdzcietība ir kā jūra, kas nekad neatsaka ūdeni no jebkura avota: visi ūdeņi saplūst izveidot tikai vienu jūru.

 

Ak, jūs, apgaismības meklētāji, dziļi meditējiet par šīm mācībām un nenonieciniet tās. Izradiet cieņu un godbijību to nopelniem, kas nes svētību visām dzīvajām būtnēm, palīdziet visām būtnēm šķērsot upi uz otro krastu.

 

PIELIETOT MĀCĪBAS PRAKSĒ UN RĀDĪT PATEICĪBU

 

Budas daba vajadzētu tikt pamodināta visās dzīvās būtnes šajā pasaule, jo viņu vēlme piedzimt šeit ir piepildījusies. Ja tas tā ir, kāpēc gan tām nevajadzētu būt pateicīgām Šakjamuni Budam? Ja Patiesība nebūtu izplatījusies pa visu pasauli, mēs to nebūtu varējuši atrast, pat ja mēs būtu bijuši gatavi atdot par to savu dzīvību. Mums vajadzētu padomāt par to, cik veiksmīgi mums ir izdevies, ka esam dzimuši tagad, kad ir iespējams redzēt Patiesību. Atceriet Budas vārdus: “Kad jūs satiekat Zen meistaru, kurš māca Patiesību, neņemiet vērā viņu kastu, trūkumus vai uzvedību, cieni viņa lielo gudrību, un nedari neko kas viņu satrauktu.

 

Pateicoties Budu un senču iejutībai pret citiem, mēs pat tagad varam redzēt Budu un dzirdēt viņa mācības. Ja Budas un senči nebūtu tiešām pārmantojuši Patiesību, mēs to nekad nebūtu varējuši dzirdēt šajā laikā. Pat tik maz kā īsa frāze vai daļa no mācības ir dziļi jānovērtē. Kāda mums ir alternatīva ka vien būt pilnīgi pateicīgiem par lielo līdzjūtību, parādīta šajā augstākajā no visām mācībām, kura ir Patiesības acs un dārgumu krātuve? Slimais zvirbulis nekad neaizmirsa pret viņa izrādīto laipnību, atalgot to ar gredzenu, kas piederēja trim ministriem, un arī nelaimīgais bruņurupucis izrādīja pateicību ar Jofu zīmogu. Ja dzīvnieki var izradīt pateicību, tad noteikti arī cilvēki var darīt to pašu.

 

Lai izrādītu pateicību, nav nepieciešami citas mācības, kā vien iepriekš minētas. To pateicību jāizrāda patiesi vienīgā īstā veidā – ikdienas dzīvē. Mūsu ikdienas dzīvi jāpavada pastāvīgi nesavtīgā darbībā, netērējot laiku velti. Laiks skrien ātrāk nekā bulta, un dzīve paiet ātrāk par rasu. Cik prasmīgs jūs arī nebūtu, kā varat atcerēties vienu vienīgu pagātnes dienu? Ja jūs dzīvosiet simt gadus, vienkārši tērējot savu laiku, katra diena un mēnesis būs piepildīts ar bēdām; ja jūs simt gadus dzīvosiet kā savu maņu vergs, bet patiesi dzīvojat tikai vienu dienu, jūs tanī vienā dienā ne tikai nodzīvosiet 100 dzīves gadus, bet arī ietaupīsiet 100 savus nākotnes dzīves gadus. Šīs vienas dienas, šodienas, dzīve ir absolūti vitāli svarīga. Jūsu ķermenim ir dziļa nozīme. Gan tava dzīve gan tavs ķermenis ir pelnījusi mīlestību un cieņu, jo tieši ar to palīdzību tiek praktizēta Patiesība un tiek paradīts Budas spēks. Visas darbības Budismā un visa Budisma pamats ir Patiesu Priekšstatu praktizēšana.

 

Visi Budas atrodas vienā Budā Šakjamuni, un visi tagadnes un nākotnes Budas kļūst par Šakjamuni Budu, kad tie sasniedz Budas stāvokli. Šī Budas Daba, pati par sevi, ir Buda, un, ja jūs to pilnīgi apzināsieties jūsu pateicība Budam nebūs robežu.