Sirds sūtra

​

Kad cienītā Avalokitešvara Bodhisatva dziļā Pražņapāramītā

Izprata pilnībā visas piecas skandas. 

Viņa skaidri redzēja - ka tās savā dabā 

Ir tukšas, tīras un vispār nesārņotas.

O Šariputra, forma ir nekas cits kā tukšums, 

tukšums nekas cits kā forma:

Formu nevar atšķirt no tukšuma. 

Kas ir forma tas ir tukšums;

Kas ir tukšums arī tas ir forma.

Tas pats attiecās uz visām jutām, uztveri, prātu un apziņu.

O Šariputra, šeit visas parādības ir iezīmētas ar tukšumu:

Nevis ar dzimšanu un miršanu: tās neaptraipās un neattīrās,   nepalielinās un nesamazinās.

O Šariputra - šinī tukšumā nav formas, jūtu, prāta, uztveres   un apziņas;

Nav acu, ausu, deguna, mēles, ķermeņa, prāta, nav formas,     taustes, garšas, skaņas, krāsas un domas objecktu;

Nav redzes, nav apziņas, nav gudrības un neziņas;

Tāpat nav vecuma un nāves un nav to izzušanas.

Nav ciešanu un ciešānu avotu, nav ciešana izzušanas un nav   Ceļa.

Bodisatvām pamatojoties Prazņaparamitā sķēršļi izzūd,

Tad pazūd prāta robezas pilnīga Nirvāna.

Visi Budas tagadnē, pagātnē un nākotnē paļaujās uz Prazņapāramītu

Un iegūst nepārspējamu Pilnīgu Apskaidrību.

Tapēc jāzina - tā ir svētākā, spožākā un varenākā mantra,

Ši nepārspējamā mantra iznīcina ciešanas.

Tas ir patiess un nav viltots,

Šī ir absolūtā Apskaidrības Mantra, klauj!

O Buda, ejam, ejam, ejam tālāk,

Vienmēr ejam tālāk, vienmēr kļūstam par Budu.