Kad cienītā Avalokitešvara Bodisatva dziļā Pražņaparamītā

Izprata pilnībā visas piecas skandas,

Viņa skaidri redzēja, ka tās savā dabā

Ir tukšas, tīras un vispār nepiesārņotas.

O, Šariputra, forma ir nekas cits kā tukšums, tukšums – nekas cits kā forma:

Formu nevar atšķirt no tukšuma.

Kas ir forma, tas ir tukšums;

Kas ir tukšums, tas ir arī forma.

Tas pats attiecas uz visām jūtām,

Uztveri, prātu un apziņu.

O, Šariputra, šeit visas parādības ir iezīmētas ar tukšumu,

Nevis ar dzimšanu un miršanu;

Tās neaptraipās un neattīrās,

Nepalielinās un nesamazinās.

O, Šariputra – šinī tukšumā nav formas, jūtu, prāta, uztveres un apziņas;

Nav acu --ausu -deguna -mēles -ķermeņa - prāta -nav formas -taustes-garšas - skaņas - krāsas - vai domas objektu;

Nav redzes, nav apziņas, nav gudrības un neziņas;

Tāpat nav vecuma un nāves, un nav to izzušanas.

Nav ciešanu un ciešanu avotu;

Nav ciešanu izzušanas, un nav Ceļa.

Kas Bodisatvās pamatojas Pražņaparamītā, šķēršļi izšķīst,

Tad prāts ir bez robežām – pilnīga Nirvāna.

Visi budas tagadnē, pagātnē un nākotnē paļaujas Pražņaparamītā

Un iegūst nepārspējamu Pilnīgu Apskaidrību.

Tāpēc jāzina – tā ir svētākā, spožākā un varenākā mantra.

Tā nepārspējamā mantra kas iznīcina ciešanas.

Šis ir patiess un nav viltots,

Šī ir absolūtā Apskaidrības mantra, klauj!

O, Buda, ejam, ejam, ejam tālāk,

Vienmēr ejam tālāk, vienmēr kļūstam Buda.